BIM sviests Nr4: Kā-uzbūvēts precizitāte
"As-built" jeb kā uzbūvēts BIM modeļus var iedalīt divās grupās:
- Inventarizācijas modeļi – jau pabeigtām, arī vēsturiskām ēkām.
- Izpildmodeļi – būvdarbu laikā, pēc reālās elementu izbūves.
Šajos modeļos svarīga ir ne tikai ģeometrijas detalizācija, bet arī precizitāte attiecībā pret reālo objektu dabā – Level of Accuracy (LOA).
Taču praksē precizitātes prasības bieži netiek noteiktas vai arī tās ir pārspīlētas – piemēram, 1–5 cm attiecībā pret objektu dabā.
Kur rodas problēmas?
Vēsturiskās ēkās reti kas ir simetrisks – sienas izliekušās, sijas izvērpušās, utt.
Lai iegūtu precīzu informāciju, izmanto dažādas metodes – no fotofiksācijas līdz 3D skenēšanai. Tomēr pēdējā ir lēna un dārga. Pat skenējot katru dienu, var nepaspēt fiksēt visas izmaiņas, īpaši inženiertīklu izbūves laikā.
Modeļu salīdzināšana ar uzmērījumiem arī ir laikietilpīga, neprecīza un neefektīva, lai gan mākslīgais intelekts šajā jomā sāk piedāvāt risinājumus.
Turklāt – jo precīzāks modelis, jo smagāks un grūtāk izmantojams. Lielbritānijas parlamenta ēkai sākotnēji izveidoja ļoti precīzu modeli, bet secināja, ka tas nav praktiski lietojams apsaimniekošanā. Tāpēc izveidoja vienkāršotu versiju.
Kā risināt?
1) Izvērtēt, vai kā-uzbūvēts modelis vispār ir vajadzīgs.
Piemēram, Lielbritānijā un ASV izmanto COBie standartu – Excel līdzīgu datu struktūru apsaimniekošanai, bez nepieciešamības pēc modeļa un šo datubāzi var integrēt ar lielāko daļu apsaimniekošanas sistēmu.
2) Ja modelis tomēr tiek veidots – pārdomāt precizitātes līmeni.
Iespējams, augsta precizitāte nepieciešama tikai atsevišķiem elementiem vai sistēmām. Pretējā gadījumā modeļu izveides izmaksas var sasniegt desmitiem vai simtiem tūkstošu, bet ieguvums – minimāls.