Jaunais BIM standarts #2
Šajā rakstu sērijā aplūkoju vēl nepublicētā valsts standarta "Pasūtītāja informācijas prasības (PIP)" lietošanu un tapšanas aizkulises.
Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, šis standarts ir balstīts uz VNI BIM prasībām, un STK darba grupas ietvaros tas ir pārskatīts, padarot to universālāku un vienkāršāku.
Standartā ir divu grupu prasības – obligātās (normatīvās) un informatīvās (fakultatīvās).
Viena no informatīvajām prasībām ir kontroles punkti un sasniedzamie rezultāti.
VNI jau kādu laiku savos projektos pielieto četrus kontroles punktus projektēšanas fāzē:
- Konceptuālais BIM
- Starpposma BIM
- Detalizētais BIM
- Apstiprinātais BIM
Katrs no šiem robežpunktiem nosaka - kāda informācija piegādātājam ir jāizstrādā līdz šī punkta termiņam un kā šī informācija tiks pielietota.
Piemēram, konceptuālās BIM stadijā:
- Modeļi (un citi nodevumi, ja attiecināms) ir izstrādāti līdz pieprasītajam detalizācijas līmenim, pārbaudīti un apstiprināti no pasūtītāja puses.
- Izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā un saskaņots ar pasūtītāju, ēkas lietotāju un būvvaldi.
- Saņemta būvatļauja ar nosacījumiem.
Pēc diskusijām STK grupas ietvaros standarts tika papildināts ar atrunu, ka kontroles punktu skaits un izpildes termiņi katrā projektā tiek noteikti individuāli.
Un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi – ļaut pasūtītājam pašam noteikt kontroles punktus. BIM sniedz iespēju jau agrīnā fāzē iegūt lielu informācijas apjomu, izmantojot vienkāršus principus. Tāpēc projektos, kuros sadarbojamies ar pasūtītājiem, rūpīgi apspriežam kontroles punktus un, piemēram, piedāvājam vidusposma kontroli starp projekta uzsākšanu un gatavu MBP. Tajā tiek izmantoti zemas detalizācijas objekti un vienkāršotas simulācijas, lai izvērtētu ēkas novietojumu zemes gabalā, telpu plānojumu u.c.
Jebkurā gadījumā robežpunktiem un uz tiem sagatavotajai informācijai ir jākalpo pasūtītāja mērķu sasniegšanai. Turklāt to izpilde ir jāsasaista ar apmaksu, tādējādi motivējot piegādātājus izpildīt ar BIM saistītās prasības.