Kā tikt pie ieguvuma ar BIM
25. aprīlis, 2019 pl. 14:40,
Nav komentāru
Par Būvju informācijas modelēšanas (BIM) brīnumainajām iespējām ir dzirdēts daudz, tomēr, kā tikt pie ieguvumiem, neveicot milzīgus ieguldījumus? Šajā rakstā par Latvijas un pasaules pieredzi, par ieguvumiem un to iegūšanu pasūtītājam, būvniekam, projektētājam un citiem.
Kā tikt pie ieguvuma ar BIM
Nesen, tiekoties ar liela mēroga pasūtītāju, uzdevu jautājumu - kāpēc Jūs vēl neizmantojat BIM? Atbilde - mēs gribam, bet nav skaidrs, kā tieši tikt pie ieguvuma, izmantojot BIM. Tas man lika saprast, ka, lai gan ir ļoti daudz informācijas par potenciālajiem ieguvumiem no dažādiem projektiem pasaulē, šī informācija ir izkaisīta, un Latvijas pieredze nav apkopota. Šajā rakstā centīšos pamatot, kādā veidā tikt pie ieguvumiem, iekļaujot atziņas par pieredzēto vairāk kā 30 BIM projektu realizācijā.
Ja runājam par ieguvumiem, jāsaprot, ka tie var būt dažādi - naudas ietaupījums būtu visbiežāk pieminētais, tomēr arī kvalitatīvāka būve, pārdomātāki lēmumi, efektivitātes pieaugums u.c. var būt pietiekošs motivators, lai izmantotu BIM.
Lai būtu iespējams izvērtēt iepriekš minētos un citus ieguvumus, ir nepieciešamas salīdzināmas skaitliskas vērtības, kuras parāda uzlabojumus, ieviešot jaunos procesus un tehnoloģijas. Un šeit mēs atkal nonākam pie mērķu definēšanas, par kuriem rakstīju iepriekšējā rakstā. Mērķi palīdz gan labāk saprast virzienu, kurā ejam, gan atskatīties uz sasniegtajiem rezultātiem, kad projekts jau ir pabeigts. Ne visu ir iespējams izmērīt, bet skatoties uz mūsu realizētajiem BIM projektiem, papildus izvirzīto mērķu sasniegšanai bieži nāk arī citi būtiski ieguvumi - efektīvāks komandas darbs un labāka komunikācija, saprotamāki un pārdomātāki risinājumi, kuri redzami 3 dimensijās u.c.
Būtiski arī saprast, kurā projektā iesaistītajā pusē ieguvumi var būt. Uz šo var atbildēt - tajā kurā būs kompetence BIM izmantot savā labā. Ideālajā scenārijā pats projekts ir lielākais ieguvējs, tad būtu jāseko pasūtītājam, ja tas ir kompetents un procesā iesaistās. Reālajā praksē tomēr ieguvumi bieži paliek tikai atsevišķās pusēs un par dažām no viņām aprakstīšu zemāk.
Projektētājs
Projektētāji gan Latvijā, gan pasaulē ir bijuši straujākie BIM ieviesēji, bet tikai iekšējos procesos. Tas galvenokārt ir saistīts ar iespēju laikietilpīgus rutīnas procesus automatizēt. Visbiežāk tā ir rasējumu un specifikāciju noformēšana, bet arvien biežāk tā ir arī pati projektēšana, kurā labākus lēmumus palīdz pieņemt vizuālā programmēšana un mākslīgais intelekts. Procesu efektivizēšana atļauj īsākā laikā paveikt vairāk darba un līdz ar to vairāk nopelnīt, it sevišķi salīdzinot ar tiem, kas vēl ir aizķērušies 2D ērā. Procesu standartizēšana ir viens no efektivizācijas pamatiem, kur, aprakstot kādu procesu, ir iespējams ar katru nākamo projektu to uzlabot. Piemēram, ITED izstrādā "objektu bibliotēkas", kuras ļauj būvi salikt kā Lego un tas atļauj projektēt daudz ātrāk nekā katru reizi veidojot visu no jauna un šos objektus izmantot arī apjomu iegūšanai u.c.
BIM objektu mākonis
Būvnieks
Gandrīz visi lielie būvnieki Latvijā ir uzsākuši BIM ieviešanu un izmantošanu pēdējo gadu laikā. Tas ir saistīts ar racionālāku lēmumu pieņemšanu pirms būvniecības uzsākšanas un problēmu samazināšanu būvlaukumā, piemēram, koordinējot savietotos modeļus un atrodot visam vietu. Design-build līgumi būvniekiem ļauj iesaistīties projektēšanā jau pašā sākumā un, korekti definējot savas prasības, paver iespējas sekot līdzi projekta izmaksām, optimizēt risinājumus, samazinot patērēto laiku būvlaukumā, plānojot būvdarbu secību vai darba drošību.
Sadursmes modeļos starp gaisvadu un jumta konstrukcijām
Pasūtītājs
Pasūtītājam kā galvenajam projekta finansētājam būtu jābūt vislielākajai interesei par BIM izmantošanu, tomēr realitāte ir citāda - vienkārši paprasot projektā īstenot BIM, kas šobrīd Latvijā un arī pasaulē ir populāri, un pēc tam atbildību deleģējot, piemēram, būvniekam, visdrīzāk projekts pat sadārdzināsies, bet ieguvumi līdz pasūtītājam nenonāks. Tāpēc pasūtītāja pusē ir jābūt kompetentiem speciālistiem - štatā vai piesaistītiem konsultantiem, kuri spēs uzraudzīt informācijas plūsmu un nodrošināt tās piegādi lēmumu pieņēmējiem.
Ieguvumus pasūtītāja pusē apskatīšu no diviem šobrīd visbiežāk izmantotajiem BIM pielietojumiem - budžeta kontroles un risinājumu izvērtēšanas. Ar vairākiem citiem BIM pielietojumiem var iepazīties Pensilvānijas universitātes apkopojumā.
Pareizi veidots BIM ļauj iegūt būvobjekta apjomus vienkāršotā veidā un jau ļoti agrīnā stadijā, izmantojot tā saucamo "modeļu attīstības" principu. Tas nozīmē, ka sākotnēji modeļi tiek veidoti ar ļoti zemu detalizāciju un iekļauj tikai galvenās mērvienības, piemēram, betona kubikmetrus. Šo informāciju reizinot ar aptuvenām būvniecības izmaksām, jau sāk veidoties provizorisks budžets.
Betona apjoms noteiktas zonas ietvaros.
Turpinot pieaugt detalizācijai, piemēram, sienām sāk parādīties slāņi, šie apjomi tiek precizēti. Tādā veidā ir iespējams, ar iepriekš definētu intervālu, piemēram, reizi 2 nedēļās, sekot līdzi budžeta izmaiņām un laicīgi meklēt risinājumus, ja izmaksas iet ārpus "rāmjiem".
No BIM iegūstamie apjomi dažādās detalizācijas pakāpēs.
Valsts Nekustamo īpašumu BIM pilotprojektā, kurā ITED nodrošināja projekta vadību, viens no uzdevumiem bija veikt apjomu salīdzinājumu starp BIM, kas izstrādāts no gatava būvprojekta un būvniecības tāmi. Rezultāti parādīja, ka no BIM objektiem ir iespējams iegūt ļoti precīzus apjomus un ļoti ātri. Salīdzinot šos apjomus ar tāmēm bija identificējamas tāmētāja iekļautās rezerves, kas bija pievienotas katrai identificējamajai pozīcijai papildus virsizdevumiem un peļņai. Šis pilotprojekts, vietējo būvniecības uzņēmumu apgalvojumi un daudzi starptautiski pētījumi parāda, ka šajās pozīcijās iespējams iegūt vismaz 10-20% ietaupījumu.
Otra iespēja iegūt ieguvumus no BIM ir laicīga risinājumu izvērtēšana gan veicot BIM koordinēšanu, gan kopumā pārbaudot, vai projektā ietvertie risinājumi atbilst pasūtītāja vēlmēm, piemēram, izmantojot, BIM pārlūk programmas. BIM koordinēšanas laikā tiek fiksēti defekti, kurus projekta beigās iespējams apkopot un pievienot aptuvenās novēršanas izmaksas būvlaukumā, tādējādi izvērtējot ietaupījumu, kas radītos no neparedzētiem darbiem vai pat būvlaukuma darbu apturēšanu. Piemēram, ITED koordinēšanas laikā katrā projektā fiksē vairākus simtus defektu, kurus projektēšanas komanda pēc tam novērš, lai problēmas neparādītos būvlaukumā vai pat krietni vēlāk - ekspluatācijā.
Projektā fiksētās problēmvietas pēc piederības sadaļai.
Citas puses
BIM var izmantot arī citas projektā iesaistītās puses, un ieguvumi ir tieši atkarīgi no to kompetences. Piemēram, tāmētāji var izmantot modeļus, lai labāk saprastu kā ēka tiks būvēta un, piemēram, izmantot 3D mērīšanas iespējas. Ēkas apsaimniekotāji savukārt var izmantot modeļus, kuru objektiem pievienota, piemēram, lietošanas instrukcijas; ēkas gala lietotāji, piemēram, ārsti spēj piedalīties un izvērtēt, vai plānotais operāciju zāļu iekārtu izvietojums ir atbilstošs viņu vajadzībām utt.
Loga BIM objektam pievienota izpilddokumentācija
BIM izmantošanai ir ļoti plašas iespējas un ne visas ir sarežģītas. Ņemot vērā, ka BIM ir informācijas datubāze, tad šos datus ar vizualizācijas paņēmieniem ir iespējams pasniegt gandrīz jebkurai pusei. Protams, ne visu ir iespējams izmērīt un pārbaudīt, izmantojot BIM. Tas ir ļoti labs rīku un procesu kopums, kas atļauj pieņemt pārdomātākus lēmumus, bet neizslēdz nepieciešamību zināt pamatlietas, piemēram, fiziku, matemātiku, mehāniku u.c. Digitalizācija sniedz iespēju procesus padarīt efektīvākus un automatizēt, tādējādi veicinot produktivitāti. Vēl viena, iespējams, negatīva parādība ir, ka sākotnēji BIM izmantošana var paildzināt projektēšanas laiku, tomēr tā notiek tikai, kad iesaistītās puses vēl mācās. Ieguvumi jebkurā gadījumā būs pakāpeniski un tikai tajā pusē, kura attīstīs savu kompetenci un pielietošanas spējas. Lai iegūtu no BIM, ir nepieciešami skaidri definēti mērķi, kvalitatīvas informācijas prasības un kompetence šo informāciju pielietot.
Jānis Berķis, ITED SIA valdes loceklis
Ja vēlies uzzināt vairāk par BIM ieguvumiem - uzaicini uz tikšanos ITED un Valsts Nekustamo Īpašumu BIM pilotprojekta vadītāju Jāni Berķi!